Drukāt

 Aktualitātes


 

Aprēķināti 2017.gada teritorijas attīstības līmeņa indeksi

2018-08-01

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka ir aprēķināti teritorijas attīstības līmeņa indeksi un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksi pēc 2017.gada datiem.

Aprēķinā izmantoti Centrālās Statistikas pārvaldes, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts zemes dienesta dati par plānošanas reģioniem, republikas pilsētām un novadiem.

Jaunākie teritorijas attīstības indeksi publicēti VRAA mājas lapas sadaļā “Publikācijas” - „Attīstības indekss” un VRAA pārziņā esošā Reģionālās attīstības indikatoru moduļa tīmekļa vietnē www.raim.gov.lv.

Salīdzinot teritorijas attīstības līmeņa indeksa vērtības iepriekšējā gadā un šogad, redzams, ka pirmajā desmitniekā ir iekļuvis Saulkrastu novads (10.vietā) un vietu zaudējis ir Salaspils novads (13.vieta). Pārējās deviņas pašvaldības ierindojas sekojošā secībā: Mārupes, Garkalnes, Babītes, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Ikšķiles, Carnikavas un Siguldas novads.

Vislielākais kāpums kopējā novadu rangā salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir Brocēnu, Mazsalacas un Raunas novadam (par 16 vietām), Apes un Ērgļu novadam (par 14 vietām) un Vecumnieku novadam (par 12 vietām).

Pēc 2017.gada datiem aprēķinātais teritorijas attīstības indekss raksturo attīstības līmeni konkrētajā teritorijā 2017.gadā, parādot teritorijas attīstību salīdzinājumā ar vidējo līmeni atbilstošajā teritoriju grupā. Savukārt aprēķinātais teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss parāda teritoriju attīstību salīdzinājumā ar tās attīstības līmeni 2016.gadā.

Aprēķini veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumu Nr. 367 „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” 1.pielikumā noteikto kārtību.

 


 

Publicēts Zemes pārskats

2018-03-28

Reģionālās attīstības indikatoru modulī (turpmāk – RAIM) publiskās daļas sadaļā “Tematiskā analīze” papildināta informācija ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Zemes pārskatu. Zemes pārskatu sagatavojusi VARAM Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļa. Zemes pārskatā ir apkopota informācija, kas raksturo zemes izmantošanu un tās izmaiņu tendences, izmantojot datus no 7 dažādām iestādēm:

  • Lauku atbalsta dienesta,
  • Tiesu administrācijas,
  • Valsts augu aizsardzības dienesta,
  • Valsts meža dienesta,
  • Valsts zemes dienesta,
  • Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
  • Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

Iepazīstoties ar šo informāciju, sabiedrībai tiek nodrošināta informācija par tendencēm zemes izmantošanā, kas var būt izmantojama zemes pārvaldības jautājumu risināšanai pašvaldībās, tai skaitā teritorijas plānojumu izstrādē. Zemes pārskats norāda uz galvenajām problēmām, izvērtējot zemes politikas galvenos aspektus – zemi kā resursu, zemi kā tiesību objektu, zemi kā vērtības objektu.

Jauni dati www.raim.gov.lv

Informējam, ka RAIM atjaunoti dati par iekšzemes kopprodukta apmēriem, komercreģistrā un Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstītajiem un no šiem reģistriem izslēgtajiem subjektiem un ārvalstu personu dalību komersantos (uzņēmumos), reģistrētā bezdarba līmeni iepriekšējā gada decembrī, par republikas nozīmes pilsētās un novados reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem (pēc smaguma pakāpes), par pensiju saņēmēju skaitu un piešķirto pensiju vidējo apmēru, par bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu un par bezdarbnieka pabalsta vidējo izmaksājamo apmēru un par valsts un pašvaldību ceļiem, kā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokli un par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Nākotnes plāni

Informējam, ka īstenojot plānotās aktivitātes ERAF 2014.-2020.gada plānošanas perioda 2.2.1.1.pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” īstenošanas noteikumi” projekta Nr.2.2.1.1/17/I/008 „Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība” ietvaros RAIM 2019.gadā plānots papildināt RAIM datu bāzi ar jauniem dažādu nozaru datiem veselības, kultūras, izglītības un nodokļu jomā, kā arī datiem par dažādu ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem.

 image, 400x386px, 72.92 KB


 

Aprēķināti 2016.gada teritorijas attīstības līmeņa indeksi

2017-07-21

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka ir aprēķināti teritorijas attīstības līmeņa indeksi un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksi pēc 2016.gada datiem plānošanas reģioniem, republikas pilsētām un novadiem.

Jaunākie teritorijas attīstības indeksi publicēti VRAA mājas lapas sadaļā “Publikācijas” - „Attīstības indekss” un VRAA pārziņā esošā Reģionālās attīstības indikatoru moduļa tīmekļa vietnē www.raim.gov.lv.

Informējam, ka pirmais pašvaldību desmitnieks starp novadiem nav mainījies salīdzinājumā ar pagājušā gada rezultātiem. Tajā arī šogad ir 10 Rīgas reģiona novadi: Mārupes, Carnikavas, Babītes, Garkalnes, Ādažu, Stopiņu, Ķekavas, Ikšķiles, Siguldas un Salaspils novads. Būtiski uzlabojusies situācija Carnikavas novadā, ko pamatā ietekmēja lielais ilgtermiņa migrācijas rādītājs (2016.gadā novadā no citiem novadiem uz ilglaicīgu dzīvošanu pārcēlies vairāk kā 1 iedzīvotājs uz 1000 iedzīvotājiem jeb 1492 iedzīvotāji).

Vislielākais kāpums kopējā novadu rangā salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir Raunas novadam (par 22 vietām), Alsungas novadam (par 19 vietām) un Nīcas novadam (par 17 vietām).

Pēc 2016.gada datiem aprēķinātais teritorijas attīstības indekss raksturo attīstības līmeni konkrētajā teritorijā 2016.gadā, parādot teritorijas attīstību salīdzinājumā ar vidējo līmeni atbilstošajā teritoriju grupā. Savukārt aprēķinātais teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss parāda teritoriju attīstību salīdzinājumā ar tās attīstības līmeni 2015.gadā.

Aprēķini veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumu Nr. 367 „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” 1.pielikumā noteikto kārtību.


 

Aprēķināti jaunie - 2015.gada teritorijas attīstības līmeņa indeksi

2016-07-18

Saskaņā ar 2014.gada 1.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 367 „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” 1.pielikumā noteikto kārtību, ir aprēķināti 2015.gada teritorijas attīstības līmeņa indeksi un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksi plānošanas reģioniem, republikas pilsētām un novadiem.

Pēc 2015.gada datiem aprēķinātais teritorijas attīstības indekss raksturo attīstības līmeni konkrētajā teritorijā 2015.gadā, parādot teritorijas attīstību salīdzinājumā ar vidējo līmeni atbilstošajā teritoriju grupā. Savukārt aprēķinātais teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss parāda teritoriju attīstību salīdzinājumā ar tās attīstības līmeni 2014.gadā.

Jaunākie teritorijas attīstības indeksi publicēti VRAA mājas lapas sadaļā „Attīstības indekss” un tīmekļa vietnē www.raim.gov.lv.


 

Latvijā samazinājušies izdevumi sociālā atbalsta pasākumiem

2016-07-04

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) informē, ka portālā RAIM (www.raim.gov.lv) publicēti jaunākie Labklājības ministrijas apkopotie dati par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību Latvijā.

Sociālā atbalsta pasākumiem iztērēto līdzekļu apjoms ar katru gadu samazinās. 2015. gadā sociālā atbalsta pasākumiem tika tērēti 75 066 090 EUR, kas ir par 7,7 milj. EUR jeb 9,3% mazāk nekā 2014.gadā.

image, 538x309px, 49.88 KB

Sociālā atbalsta pasākumi ietver gan pabalstu sniegšanu grūtībās nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem, gan atbalstu vecākiem, strādājošajiem, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām – viņu dzīves uzlabošanai.

Latgalē ir vislielākais personu īpatsvars, kas saņem dzīvokļa pabalstus (9,32% no visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem), kā arī vislielākais trūcīgo personu īpatsvars, kas saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (7,57% no Latgales reģiona iedzīvotājiem). Vismazākais šo pabalstu saņēmēju īpatsvars ir Rīgas reģionā, kas saistīts ar reģionā dzīvojošo iedzīvotāju augsto labklājības līmeni.

Kopumā Latvijā 2015.gadā sociālā atbalsta pasākumiem tika iztērēti vidēji 34,75 EUR uz 1 iedzīvotāju. Vislielākie izdevumi uz 1 iedzīvotāju pēc Labklājības ministrijas datiem iepriekšējā gadā bijuši Aizkraukles, Viļānu, Aizputes, Zilupes un Inčukalna novadā (vairāk nekā 50 EUR uz 1 iedzīvotāju), savukārt vismazākie – Ikšķiles un Apes novadā (mazāk par10 EUR uz 1 iedzīvotāju).                        

Papildus VRAA informē, ka portālā RAIM (www.raim.gov.lv) ir atjaunoti dati par:

  • ES fondu projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem;
  • uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem;
  • sociāli apdrošinātām personām un šo personu veicamo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta summām.

 


 

RAIM pieejami jaunākie dati par iedzīvotāju skaitu reģionos novadu griezumā

2016-04-04

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) informē, ka portālā RAIM (www.raim.gov.lv) publicēti jaunākie dati par iedzīvotāju skaitu Latvijā. 2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 144 763 iedzīvotāju, kas ir par 15 362 mazāk kā 2015.gada sākumā (-0,71%). Par to liecina VRAA saņemtie dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Iedzīvotāju skaits 2015. gadā saruka mazliet lēnāk (kritums par 0,92%) nekā 2014. gadā (kritums par 0.95%).

Vienīgais iedzīvotāju skaita palielinājums salīdzinot ar 2015.gada sākumu ir Rīgas reģionā - par 1509 iedzīvotājiem (0,14%), savukārt – lielākais samazinājums kā jau katru gadu bija Latgales reģionā - par 6127 iedzīvotājiem (-1,97%). Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3937 iedzīvotājiem (-1,41%), Vidzemē – par 3425 iedzīvotājiem (-1,58%) un Zemgalē – par 3382 iedzīvotājiem (-1,29%).

Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgā, kur tas palielinājās par 443 iedzīvotājiem. Visvairāk samazinājās iedzīvotāju skaits –Daugavpilī (1325), Rēzeknē (670) un Liepājā (643).

Pērn tikai 18 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1179 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (393), Garkalnes (326), Ādažu (256), Salaspils (235) un Ikšķiles (217) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (no 50 līdz 200 cilvēkiem) bija arī Babītes, Carnikavas, Stopiņu, Olaines un Ozolnieku novadā.

Vislielākais iedzīvotāju blīvums, neskaitot lielās pilsētas, ir Rīgas reģiona novados (Stopiņu, Salaspils Mārupes un Saulkrastu) un Vidzemes reģiona Cēsu novadā, kur dzīvo vairāk kā 100 iedzīvotāji uz 1 km2).

image, 500x245px, 59.1 KB

Pērnajā gadā Latvijā piedzima kopumā 22 513 iedzīvotāji, taču nomira 28 439 iedzīvotāji. Vislielākais dzimušo skaits 2015.gadā uz 1000 iedzīvotājiem ir Rīgas reģionā (11,54), tad seko Zemgales reģions (9,91), Kurzemes reģions (9,79), Vidzemes reģions (9.30) un Latgales reģions (8.29). Novadu griezumā augstāko 15 rādītāju lokā ir 11 Rīgas reģiona novadi, 3 Zemgales reģiona novadi un 1 Vidzemes reģiona novads.

Vairāk informāciju par iedzīvotāju skaitu plānošanas reģionos skatīt šeit
Vairāk informāciju par iedzīvotāju skaitu novados un pilsētās skatīt šeit

Informāciju sagatavoja:

Sarma Liepa
Valsts reģionālās attīstības aģentūras
Reģionālās attīstības atbalsta departamenta vecākā eksperte

Aprēķināti jaunie - 2015.gada teritorijas attīstības līmeņa indeksi

2016-07-18

Saskaņā ar 2014.gada 1.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 367 „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” 1.pielikumā noteikto kārtību, ir aprēķināti 2015.gada teritorijas attīstības līmeņa indeksi un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksi plānošanas reģioniem, republikas pilsētām un novadiem.

Notikumu kalendārs