RAUNIS
RAUNIS izveidošanas pamats
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ilgu laiku netika īstenota pietiekami mērķtiecīga, koordinēta reģionālā politika, līdz ar to ļoti šaurs bija mērķtiecīgi vērstu reģionālās attīstības atbalsta līdzekļu klāsts. Joprojām dažādu nozaru un jomu attīstības dokumentos nav ietverts reģionālais (jeb teritoriālais) dalījums. Pēdējos piecus gadus tiek izdots pārskats „Reģionu attīstība Latvijā”, tomēr to nevar uzskatīt par visaptverošu reģionālo attīstību un politiku atspoguļojošu izdevumu.
Viena no būtiskākajām problēmām attiecībā uz politikas plānošanas, īstenošanas, atskaitīšanās un kontroles mehānismu - vēl joprojām nav izveidota vienota kritēriju un indikatoru sistēma, kas būtu integrēta statistikas programmās un nodrošinātu aktuālu un uz pētījumiem balstītu informāciju par valsts kopējo (un/vai atsevišķu rīcībpolitikas jomu) attīstību.
Līdzšinējā politikas plānošanas sistēmā viena no problēmām ir vājā atskaitīšanās par rīcībpolitikas īstenošanas gaitu un sasniegto politikas un darbības rezultātu attiecību pret izlietotajiem budžeta resursiem. Lielā mērā tas ir saistīts gan ar rīcībpolitikas veidotāju vājajām zināšanām politikas un darbības rezultātu noteikšanā, gan arī ar resursu trūkumu nosprausto politikas un darbības rezultātu sasniegšanas mērīšanai.
Atbildība par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu administrēšanu Latvijā ir sadalīta starp vairākām institūcijām, līdz ar to ir vērojams koordinācijas trūkums līdzekļu apguves procesā un reģionālās attīstības veicināšanā. Tāpat līdz šim nav nodrošināta sistēma dažādu – gan valsts, gan ES - reģionālās attīstības atbalsta instrumentu darbības koordinācijai. Reti kuram instrumentam atbalsta saņēmēja teritoriālā piederība (reģionam) un plānošanas reģiona attīstības prioritātes ir viens no atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Netiek sistemātiski apzināts un apkopots kopējais dažāda veida atbalsta apjoms (ne resursi, ne ieguvumi) plānošanas reģionos, un līdz ar to, piešķirot atbalstu, netiek ņemta vērā citu atbalsta instrumentu darbība attiecīgajā teritorijā.
Pašreizējā situācija ir neapmierinoša šādu iemeslu dēļ:
- Rīcībpolitikas dokumentos paredzētie politikas un darbības rezultāti un veicamie pasākumi nav strukturēti, tos nav iespējams salīdzināt un novērtēt vairākās teritorijās vai starp vairākām institūcijām;
- Rīcībpolitikas dokumentos paredzētie politikas un darbības rezultāti un veicamie pasākumi daudzos gadījumos nav sasaistīti ar investīcijām attiecīgā teritorijā (t.i., ieguldāmie valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļi, starptautisko organizāciju finansējums);
- Nevienā no esošajām informācijas sistēmām nav iespējams iegūt visaptverošu un precīzu ainu par līdzekļiem, kādi vispār ieguldīti konkrētā teritorijā un šo ieguldījumu veidu, izmantojot dažādus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus.
Attiecīgo teritoriju raksturojošie sociālekonomiskie rādītāji pārsvarā pieejami Centrālās statistikas pārvaldē (CSP), nevis informācijas sistēmās, kurās tiek apkopoti primārie dati. Taču jāuzsver: CSP informācijas detalizācijas pakāpe ne vienmēr ir pietiekama pilnvērtīgas reģionālās attīstības uzraudzības nodrošināšanai.
Informācijas sistēma reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai
Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, 2004.gadā tika uzsākts darbs pie Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveides. Sadarbībā ar Somijas Iekšlietu ministriju un Latvijas reģionālās politikas ekspertiem tika sagatavotas „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas vadlīnijas”, kas bija pirmais dokuments, kas noteica nepieciešamos informācijas avotus, lai veiktu reģionālās attīstības un reģionālās politikas uzraudzību un novērtēšanu.
Laika posmā līdz 2006.gadam tika apzināti visu nozaru ministriju reģionālās attīstības atbalsta instrumenti, t.i. budžeta programmas un speciālās programmas, kas vērstas uz teritoriju attīstību. Tika apzināti šo instrumentu rezultatīvie rādītāji un finanšu resursi.
Pamatojoties uz 2006.gada 19.septembraMK noteikumiem Nr.766 „Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbībā iesaistīto institūciju informācijas apmaiņas kārtība”, 2007.gadā tika uzsākts darbs pie Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēmas (RAUNIS) izveides.
RAUNIS ir informācijas sistēma, kas iecerēta kā mūsdienu IT attīstības virzieniem atbilstoša datu glabātava (data warehouse) ar datu ieguves (data mining) iespējām. Tā ļaus veikt sarežģītas ļoti apjomīgu datu analīzes, kuru rezultātā tiks iegūtas nepieciešamās zināšanas par teritoriju attīstības un valsts vispārējas attīstības jautājumiem, kas savukārt būtiski nepieciešamas kvalitatīvu rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanai.
RAUNIS izveidošanas un uzturēšanas mērķis ir nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un reģionālās politikas novērtēšanu līdzsvarotas un ilgtspējīgas valsts teritoriju attīstības veicināšanai. Sistēmai būtu jāveido vienota un vispusīga valsts pārvaldes, pašvaldību institūciju un sabiedrības izpratne par reģionālās attīstības jautājumiem un reģionālo politiku.
RAUNIS uzdevumi ir:
- nodrošināt regulāru, vispusīgu pārskatu par:
- reģionālo attīstību valstī;
- reģionālās politikas īstenošanu Latvijā, t.sk. nozaru un jomu attīstību valsts teritorijās;
- Nacionālā attīstības plāna īstenošanu.
- novērtēt Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu (RAAI) efektivitāti;
- pamatot RAAI pilnveidošanas nepieciešamību;
- pamatot jaunu RAAI ieviešanas nepieciešamību;
- sekmēt nozaru politiku sasaisti ar reģionālo politiku, t.sk. dažādu plānošanas dokumentu saskaņotību (piem., pašvaldību attīstības programmu saskaņotību ar vietējiem nodarbinātības plāniem, nozaru programmu prioritāšu saskaņotību ar plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajām prioritātēm utml.);
- sekmēt teritoriju (plānošanas reģionu, pašvaldību) attīstības dokumentu pilnveidošanu;
- nodrošināt informāciju, kas tiks izmantota dažādu prognožu veikšanai un attīstības scenāriju sagatavošanai.
RAUNIS dos iespēju salīdzināt un novērtēt rīcībpolitikās paredzētos un/vai veiktos ieguldījumus, kā arī darbības rezultātus gan teritoriālā, gan nozaru (institūciju) griezumā, sekot šo rādītāju izmaiņām laikā. Šī IS ļaus iegūt kopēju ainu par ieguldījumiem (no dažādiem, līdz šim kopējai analīzei nepakļautiem finansējuma avotiem), pasākumiem un rezultātiem jomās, kurās līdz šim nav nodrošināta ietekmes uz teritoriju attīstību analīze (vai pat šādas informācijas apkopošana saistībā ar teritorijām).
Informācijas sistēmā būs pieejami arī sociālekonomiskie dati par valsti kopumā un atsevišķām tās teritorijām, kas ļaus sistēmas lietotājiem salīdzināt nozaru ieguldījumus ar atbilstošiem statistikas datiem. Šāda salīdzināšanas iespēja sniegs priekšstatu par nozaru ietekmi uz teritoriju attīstību.
Kopumā RAUNIS dažādām lietotāju grupām – iedzīvotājiem, uzņēmējiem, akadēmiskajam personālam un citiem interesentiem sniegs iespēju iegūt informāciju par attīstības procesiem valstī. Savukārt politikas veidotājiem IS dos iespēju pilnvērtīgāk integrēt savā pārziņā esošās politikas iniciatīvas kopējā rīcībpolitikas kontekstā, tai skaitā – saskaņot zemāka (teritoriālā) ranga politikas ar augstāka ranga politikām.
Vispārīgais process, kā darbosies sistēma, lai nodrošinātu reģionālās attīstības novērtēšanas un uzraudzības atbalstu, raksturojams šādi: ir nepieciešams iedibināt mehānismus, kas nodrošinātu savlaicīgu un ticamu datu apkopošanu, vienlaikus pārbaudot to ticamību. Apkopotie dati izmantojami to izpētei un analīzei, kā arī prognožu sagatavošanai. Datus atskaišu vai eksperta ziņojuma veidā iespējams padarīt pieejamus vai nu noteiktam lietotāju lokam, vai arī publiski.
RAUNIS iespējamā darbība, pieejamība un rezultāti
Paredzams, ka RAUNIS darbosies kā interneta portāls, kura apmeklētājiem būs iespēja iegūt informāciju kā par valsti kopumā, tā arī par atsevišķām pašvaldībām. Interesentiem būs pieejama statistiskā informācija par konkrēto teritoriju, nozaru ministriju ieguldījumi un to rezultāti izvēlētājās teritorijās, atskaišu vizualizācija tabulu, grafiku vai karšu veidā.
Sistēma neaprobežosies ar statistikas uzkrāšanu, bet sniegs lietotājiem iespēju iepazīties ar ekspertu sagatavotajiem viedokļiem, esošās situācijas analīzi un attīstības prognozēm. Paredzams, ka IS tiks integrēti modelēšanas un prognozēšanas rīki, kas ekspertiem ļaus veidot prognozes, izmantojot sistēmā pieejamo informāciju. Politiķiem, nozaru speciālistiem un plānotājiem tā būs iespēja pamatot jaunu atbalsta instrumentu veidošanu vai nepieciešamās izmaiņas esošajos atbalsta instrumentos.
