Pētniecība
Viens no Valsts reģionālās attīstības aģentūras darbības virzieniem ir analītisks darbs, kas galvenokārt vērsts uz teritoriju attīstības novērtēšanu, attīstības tendenču noteikšanu un attīstības atbalsta instrumentu ietekmes analīzi. Analīzei izmanto nozaru, demogrāfisko un sociālekonomisko rādītāju kopas, jo reģionālās politikas uzraudzības vajadzībām ir nepieciešams regulāri un sistemātiski vākt, apkopot un analizēt kvantitatīvu informāciju par reģionālās attīstības atbalsta instrumentu īstenošanas finanšu resursiem un darbības rezultātu radītājiem valsts teritorijās.
Pētījumi un publikācijas
VRAA katru gadu izdod pārskatu „Reģionu attīstība Latvijā”, kurā analizēta sociālekonomiskā attīstība ne tikai valstī kopumā, bet arī plānošanas reģionos, republikas pilsētās un novados. Pārskats sniedz dažāda līmeņa Latvijas teritoriālo vienību attīstību raksturojošo informāciju un uz šis bāzes aprēķināto rezultātu analīzi. Tajā tiek veikts Latvijas galveno sociālekonomisko rādītāju salīdzinājums ar citu valstu vidējiem rādītājiem, kā arī iekļauts liels karšu klāsts, kas teritoriāli vizualizē teritoriju attīstību un atspoguļo izmaiņas laikā. Izdevuma pielikumos ievietota apjomīga statistikas datu kopa par katru Latvijas teritoriju. Pirmais pārskats „Reģionu attīstība Latvijā” tika izdots 2003.gadā. Kopš izdošanas sākuma šāda veida pārskats par Latvijas teritoriālajām vienībām ir vienīgais valstī.
Ar pārskatu elektronisko versiju un citiem pētījumiem varat iepazīties ŠEIT.
Attīstības indekss
Latvijā jau desmit gadus dažādu teritoriālo vienību attīstības novērtējumam lieto teritorijas attīstības indeksu. Tas ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem, summējot svarīgāko, attīstību raksturojošo, statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības.
Attīstības indeksa aprēķiniem sākotnējos datus ņem no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Valsts zemes dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, izmantojot gan gadā uzkrājušos statistikas rādītājus (IKP, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, nefinanšu investīcijas), gan momenta statistikas rādītājus (demogrāfiskie rādītāji) saskaņā ar stāvokli apskatāmā gada sākumā.
Teritorijas attīstības indeksu piemēro:
- reģionālās attīstības valsts atbalsta programmas izstrādē;
- atbalsta diferencēšanai Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto pasākumu ietvaros;
- Eiropas Savienības, valsts atbalsta un citu finanšu instrumentu ietekmes uz teritoriju attīstību un ekonomiskās efektivitātes novērtēšanā;
- dažādu teritoriju attīstības salīdzināšanā, vērtēšanā, prognozēšanā un cita veida teritoriju attīstības analīzē;
- Īpaši atbalstāmo teritoriju (ĪAT) noteikšanā. Plašāka informācija par ĪAT pieejama ŠEIT.
Vairāk par teritorijas attīstības indeksu aicinām iepazīties ŠEIT.
Reģionālās attīstības indikatoru modulis
Reģionālās attīstības indikatoru modulis (RAIM) tiek veidots kā instruments valsts politikas, reģionu un pašvaldību darbības un attīstības novērtēšanai, lēmumu pieņemšanai un nākotnes plānošanai. RAIM nodrošinās, ka informācija gan valsts pārvaldei, gan sabiedrībai par teritoriju attīstību un attīstības perspektīvu būs precīza, savlaicīga un pieejama.
Lai attīstības novērtējums būtu pietiekami vispusīgs, ir nepieciešams rādītāju kopums, kas teritoriju raksturo no visdažādākajiem aspektiem. Novērtējuma rādītāju sistēmā ir jāietver gan attīstības ekonomiskie, gan sociālie aspekti, gan arī dzīves vides un dabas bagātību raksturojums. Uz attīstību ir jāraugās gan no sasniegtā līmeņa, gan notiekošu pozitīvu vai negatīvu pārmaiņu viedokļa.
Lai attīstību raksturotu no visiem minētajiem skatu punktiem, reģionālās attīstības indikatoru modulim tiek izstrādāta konceptuāli jauna, uz sistēmisku pieeju balstīta attīstības indikatoru sistēma.
Reģionālās attīstības indikatoru modulis ir viens no "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu" (TAPIS) apakšprojektiem, kura mērķis ir izstrādāt modernu teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības informācijas sistēmu.
Vairāk par RAIM aicinām lasīt ŠEIT.
