Aktivitātes 1.kārtā apstiprinātā Jaunrades nama attīstības projekta (3DP/3.6.1.1.0./08/IPIA/VRAA/010) ietvaros plānots rekonstruēt kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku - 1912.gadā būvēto Ventspils Latviešu biedrības namu, pielāgojot to Skolēnu jaunrades nama funkcijām, tajā skaitā, izveidojot planetāriju ar teleskopu interešu izglītības nodrošināšanai un kā apskates objektu pilsētas viesiem, kas būs inovatīvs un stratēģiski nozīmīgs piedāvājums pilsētas, reģiona, un nacionālā mērogā.

Līdz 2009.gada decembrim Jaunrades nama jaunajai ēkai pilnībā ir pabeigta ēkas fasādes restaurācija, tajā skaitā, atjaunoti divi tornīši. Tā kā namam nepieciešama jumta nomaiņa, spāru montāža tikusi pabeigta akurāt Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā, 2009.gada 17.novembrī nosvinot ēkas spāru svētki.

Aktu zāles rekonstrukcijas darbu gaitā tika atsegti daļēji saglabājušies dekoratīvā griestu un sienu krāsojuma fragmenti, kas atbilst ēkas celšanas laiku (1912.gada) stilistikai, - tātad, ir gandrīz 100 gadus veci. Cenšoties saglabāt šādu vēsturisko vērtību, turpmāk ir nolemts respektēt zāles interjeru, veicot sienu un griestu krāsojumu un ornamentus, balkonu  un  skatuves  apdares restaurāciju.  Vienlaikus ir paredzēts nelielos fragmentos eksponēt arī jaunāka laika liecības - gan 20.gs. 30.gados, gan padomju gados realizēto dekoratīvo krāsojumu nelielus fragmentus.

Sagaidāms, ka visi darbi būs pabeigti uz 2010.gada septembri, lai laicīgi sapostu ēku gadsimta jubilejai!

Interesanti, ka veicot būvdarbus, nejauši tika izdarīts arheoloģisks atklājums. Proti, līdzās Latviešu biedrības namam zem aptuveni divus metrus biezas smilšu kārtas tika atrasti senās Ventspils laika biedri –  glazētas trauku un ķieģeļu lauskas, koka ķīlis, cūkas kauli, bruģa fragmenti, interesants auduma gabals u.c. Vairākums priekšmetu, kas ir nodoti sīkākai izpētīšanai Ventspils muzejam, varētu būt datējami ar 17.gadsimtu. Vienlaikus arheoloģiskās uzraudzības gaitā būvlaukumā kāds strādnieks uzgāja 11.gadsimta bronzas lāčgalvas saktu, kas varētu būt saistīta ar skandināviem – vikingiem. Ja tas tā ir, tad sakta uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem atradumiem, kas skar pilsētas senāko vēsturi, un ir pirmā un vienīgā vikingu laiku skandināvu rota, kas atrasta Ventspilī.

Par projektu ar augstu kultūrvēsturisku nozīmi uzskatāms aktivitātes 2.kārtā apstiprinātais projekts „Vienīgā Baltijā vēsturiski saglabātā 600mm šaursliežu dzelzceļa, kā kultūrvēsturiska objekta attīstība: iekļaušana Ventspils transporta struktūrā un starptautiskā tūrisma apritē” (3DP/3.6.1.1.0/09/IPIA/VRAA/019), kura ietvaros tiks rekonstruēta šaursliežu dzelzceļa līnijas trases daļa ar kopgarumu 2,6 km. Tiks izbūvētas arī vēsturisko ēku replikas.

Šaursliežu dzelzceļam ir mazākais Latvijā sastopamais sliežu platums- 600 mm. Mazbānīša lokomotīve būvēta 1916.gadā Vācijā, un tā sasniedz ātrumu 20 km/h. Latvijā lokomotīve nokļuva Pirmā pasaules kara laikā un kalpoja Kurzemes līnijā, savienojot Ventspili ar zvejniekciemiem ziemeļu virzienā. Vietējiem iedzīvotājiem tas bijis ērts satiksmes līdzeklis, kas ticis izmantots līdz pat 20.gs 60.gadu sākumam

Mazbānīša jaunā trase sniegs ventspilniekiem un pilsētas viesiem jaunu atpūtas un izklaides iespēju un darbosies kā pārvietošanās līdzeklis, ļaujot nokļūt no piejūras zonas līdz Piedzīvojumu parkam.