Aptauja "Valsts informāciju sistēmu datu apmaiņas vajadzību noteikšana"

Lai apzinātu valsts un pašvaldību iestāžu valsts informācijas sistēmu datu apmaiņā nepieciešamos uzlabojumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) aicina -  valsts un pašvaldību iestādes aizpildīt aptaujas veidlapu "Valsts informāciju sistēmu datu apmaiņas vajadzību noteikšana".

Aptaujas gaitā apkopotie rezultāti dos iespēju  VARAM un VRAA apzināt valstī nepieciešamos informācijas sistēmu uzlabojumus datu apmaiņai starp valsts pārvaldes iestādēm, kā arī pašvaldībām.
Aptaujas anketa ir izstrādāta pildītot 2011.gada 2.augustā Ministru kabineta sēdes protokola (Nr.46.,33.§) 4.2.punktu.

Video pamācība par VSAA e-pakalpojuma lietošanu

Pētījuma rezultāti par dokumentu apriti publiskajā pārvaldē

Valsts reģionālās attīstības aģentūra, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu „Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide” (Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007), sadarbībā ar projekta konsultantiem 2009.gadā veica situācijas izpēti par dokumentu apriti publiskajā pārvaldē: valsts un pašvaldību iestādēs.

Pētījuma ietvaros tika veikta anketēšana, kuras mērķis bija  - noteikt dokumentu aprites apjomus, dokumentu plūsmas sadalījumu pa nosūtīšanas/saņemšanas veidiem, sadalījumu pa dokumentu veidiem, izmantotās dokumentu vadības sistēmas, kā arī iespēju robežās identificēt dokumentu apstrādes izmaksas – pasta pakalpojumu izmaksas, nodarbināto lietvedības darbinieku skaitu un vidējo atalgojumu, dokumentu vadības informācijas sistēmu ieviešanas un uzturēšanas izmaksas.

Valsts un pašvaldību iestāžu anketēšanas rezultātu apkopojums ir pieejams ŠEIT.

Projekta ietvaros tika pētīta arī 12 Eiropas valstu pieredze dokumentu aprites organizēšanā. Rezultātu apkopojums ir pieejams ŠEIT.

Lai  aprakstītu esošo situāciju publiskās pārvaldes dokumentu aprites jomā, projekta konsultanti:

•    veica likumdošanas vides analīzi, lai sagatavotu pamatojumu normatīvo aktu izmaiņu rekomendācijām;
•    noskaidroja publiskās pārvaldes iestāžu gatavību pieņemt un nosūtīt elektroniskus dokumentus;
•    veica valsts iestāžu un pašvaldību darbinieku, uzņēmumu vadības pārstāvju un iedzīvotāju (ekspertu) intervijas;
•    noteica galvenās dokumentu plūsmas starp publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī starp publiskās pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmējiem;
•    identificēja trūkumus vai kavēkļus, kas esošajā situācijā traucē realizēt elektronisku dokumentu apmaiņu publiskās pārvaldes jomā, un identificēja projekta realizācijas riskus;
•    identificēja galvenos ieguvumus, kurus projekta īstenošanas rezultātā sagaida iesaistītās puses – valsts un pašvaldību iestādes, kā arī sabiedrība kopumā un iespēju robežās novērtēja šos ieguvumus kvantitatīvi.

Esošās situācijas apraksta dokuments tiek izmantots, lai izstrādātu publiskās pārvaldes dokumentu integrācijas vides darbības koncepciju un informācijas sistēmas arhitektūru, noteiktu sagaidāmos projekta rezultātus, novērtētu projekta ieviešanas alternatīvas un pieņemtu lēmumus konkrētu risinājumu izveidei.

Aptaujas rezultāti par elektronisko pieteikšanos studijām portālā www.latvija.lv

Laikā no 2010.gada 3.novembra līdz 3.decembrim VRAA veica pētījumu par studentu apmierinātību ar e-pakalpojumu "Vienota elektroniska pieteikšanās pamatstudiju programmām" un apkopoja studentu viedokli par e-pakalpojuma iespējām, lietojamību un ieteikumus e-pakalpojuma attīstībai nākamajam gadam. Kopumā aptaujā piedalījās 766 respondenti.

No visiem aptaujātajiem pakalpojumu izmantoja (pieteicās studijām) 637 respondenti jeb 83 % no aptaujātajiem. 16% aptaujāto jeb 129 nebija izmantojuši pieteikšanos elektroniski.

Galvenie iemesli, kādēļ netika veikta pieteikšanās elektroniski, bija neuzticība formai (elektroniska pieteikšanās) un tika norādītas grūtības aizpildot pieteikšanās formu, kas pamudināja reflektantus neturpināt iesākto procedūru. Vairāki aptaujātie minēja, ka klātienē pieteikties studijām ir drošāk. Bieži kā iespējas neizmantošana tika minēts cilvēciskais faktors – iespēja neskaidros jautājumus uzdot reģistrējoties klātienē. Bija sastopamas atbildes, kas parādīja reflektantu nedrošību par ievadītās informācijas pareizību un tālākās apstrādes procesu.


Izvērtējot respondentu dzimuma struktūru, jāsecina, ka aktīvākās ir bijušas sievietes - 63%, bet vīrieši 37%. Ja analizē vecuma struktūru, tad vairums (89%) respondentu bija reflektanti vecumā līdz 21 gadam, t.i., jaunieši, kas stājas augstskolā uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas.


Analizējot aptaujāto reflektantu sniegtās atbildes par to, kur tika iegūta informācija par iespēju pieteikties studijām elektroniski, lielākā daļa jeb 34% minēja plašsaziņas līdzekļus, ziņu portālus, 23% informāciju ieguva no draugiem un paziņām, 14% universitātē, 11% sociālajās vietnēs (Facebook, Draugiem.lv, Twitter) un 10% universitāšu atvērto durvju dienās. Vēl aptaujātie minēja vidusskolu un skolotājus, izstādi "Skola 2010", universitāšu mājaslapas, Google, laikrakstus, u.c.


Kopumā vērtējot aptaujas rezultātus jāsecina, ka lietotāji ir apmierināti ar e-pakalpojumu, kas liecina par vienotās reģistrēšanās pakalpojuma kvalitāti. Spriežot pēc respondentu priekšlikumiem un iebildēm, nākotnē būtu jāvienkāršo pieteikšanās process, jāuzlabo lietotāja saskarnes vizuālais noformējums, kā arī jāvelta vairāk uzmanības e-pakalpojuma popularizēšanas pasākumiem.


Detalizēti aptaujas rezultāti
 

Veselības nozarē jauni e-pakalpojumi iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm

Veselības ekonomikas centrs sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru e-veselības pilotprojekta ietvaros ir izveidojis četrus veselības e-pakalpojumus, kas iedzīvotājiem ir pieejami vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv:

    *  Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi;
    *  Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā;
    *  Manu jaundzimušo bērnu dati;
    *  Mans ģimenes ārsts.

1) Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi: sniedz iespēju saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem ārstu apmeklējumiem, veiktajām manipulācijām, kā arī uzstādītajām diagnozēm (informācija, kas uzkrāta Veselības norēķinu centra datu bāzē).

2) Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā: sniedz iespēju cukura diabēta pacientiem saņemt informāciju par pacientam uzstādīto diagnozi, izmeklējumiem, nozīmēto ārstēšanu u.c. (informācija, kas uzkrāta Veselības ekonomikas centra cukura diabēta pacientu reģistrā).

3) Manu jaundzimušo bērnu dati: sniedz iespēju saņemt informāciju par dzemdībām un jaundzimušajiem (Veselības ekonomikas centra jaundzimušo reģistra dati šobrīd 2007. – 2009. g.).

4) Mans ģimenes ārsts: iespēja saņemt informāciju par savu ģimenes ārstu: kontaktinformācija, reģistrācijas datums u.c.

Šie pakalpojumi veidoti, lai nodrošinātu pacientiem operatīvu pieeju saviem medicīniskajiem datiem un informācijai par savu veselību, kā arī izveidotu sadarbību starp dažādām veselības nozares informācijas sistēmām tālākai e-veselības pakalpojumu un risinājumu attīstībai, kas ievērojami atvieglos gan iedzīvotāju ikdienu, gan veselības nozares iestāžu darbu.

Lai saņemtu e-pakalpojumus www.latvija.lv, iedzīvotājam ir nepieciešams autorizēties. To ir iespējams izdarīt ar Swedbank, SEB bankas, Latvijas Krājbankas, Citadele internetbankas piekļuves līdzekļiem, kā arī ar droša elektroniskā paraksta vai Mobilā ID autentifikāciju. Pašlaik pieejami arī divi jauni e-pakalpojumi ārstniecības iestādēm:

•    Latvijas Republikā reģistrēto zāļu saraksta elektroniska saņemšana;       
•    Kompensējamo zāļu saraksta elektroniska saņemšana.

Pakalpojumi nodrošina to, ka veselības aprūpes iestādēm vienmēr ir pieejama šo sarakstu aktuālākā versija. Iestāde automātiski saņem visas jaunākās izmaiņas. Par kārtību, kādā ārstniecības iestādēm iespējams saņemt šos pakalpojumus, vairāk var uzzināt VEC mājas lapā www.vec.gov.lv sadaļā „E-veselība”.

* www.latvija.lv → sadaļa „E-pakalpojumi” → sadaļa „Ģimene, bērni, veselība, sociālie pakalpojumi” → jāizvēlas attiecīgais e-pakalpojums.

Lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu saņem iedzīvotāju iesniegumus elektroniski

2010-08-13

Valsts reģionālās attīstības aģentūra Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta projekta „Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide” ietvaros 2010.gada jūnijā veica divas aptaujas - „Valsts iestāžu un pašvaldību pieredze par ikdienā elektroniskā veidā iesniegtajiem iedzīvotāju jautājumiem, un to, kā tiek organizēta atbilžu sniegšana un biežāk sastopamo atbilžu publicēšana”, kurā tika aptaujātas 269 publiskās pārvaldes iestādes un „Iedzīvotāju aptauja par uzdotajiem jautājumiem valsts iestādēm un pašvaldībām”, kurā elektroniski tika aizpildītas 755 anketas.

Iedzīvotāju aptaujas mērķis bija uzzināt sabiedrības viedokli par nepieciešamību veidot elektronisko pakalpojumu, kas sevī apvienotu visām valsts iestādēm un pašvaldībām uzdotos jautājumus un uz tiem sniegtās atbildes. Atbildot uz jautājumu par nepieciešamību izveidot vienotu jautājumu un atbilžu vietni, kopumā sabiedrības attieksme ir pozitīva un vairāk kā puse aptaujāto atzīst, ka šāda veida vietne samazinātu patērēto laiku atbilžu meklēšanai. Savukārt 26% aptaujāto būtu interesanti uzzināt atbildes uz citu uzdotajiem jautājumiem.

Jautājot respondentiem „Cik regulāri un kādā veidā pēdējā gada laikā esat vērsies valsts iestādē vai pašvaldībā?” var secināt, ka iedzīvotāji, kas bieži kontaktējas ar valsts iestādēm vai pašvaldībām pārsvarā izmanto telefonsakarus – 27%, bet elektroniski 24%, savukārt, iedzīvotāji, kas tikai dažreiz ir kontaktējušies ar valsts iestādi vai pašvaldību atzīst, ka to darījuši klātienē – 63%. Saistībā ar elektronisko saziņu pilsētu iedzīvotāji ir aktīvāki par ārpilsētu iedzīvotājiem. 60% no aptaujātajiem pilsētniekiem atzīst, ka ir elektroniski kontaktējušies ar iestādēm. Tieši proporcionāli pretēja situācija ir ārpilsētās dzīvojošajiem - 55% atbildēja, ka nav elektroniski kontaktējušies ar iestādēm. Analizējot pilsētu un ārpilsētu iedzīvotāju komunikāciju ar valsts iestādēm un pašvaldībām var secināt, ka pastāv dažādi trūkumi iestāžu elektroniskās komunikācijas jomā.

Aptaujājot valsts iestādes un pašvaldības, mērķis bija izzināt esošo situāciju un plānot efektīvu elektronisko pakalpojumu izveidošanu gan valsts iestāžu un pašvaldību darba atvieglošanai, gan iedzīvotāju un publiskās pārvaldes komunikācijas uzlabošanai. Aptaujā piedalījās 185 valsts iestādes un 84 pašvaldības
Aptaujā lielākā respondentu daļa – 70% valsts iestāžu un 66% pašvaldību, apstiprināja, ka tiek saņemti iedzīvotāju iesniegumi un jautājumi, kas uzdoti ne tikai tradicionālajā papīra formā, bet arī elektroniski.
Izvērtējot jautājumu loku un tēmas par kādām iedzīvotāji visvairāk uzdod jautājumus, jāsecina, ka visbiežāk tiek jautāts par sniegtajiem pakalpojumiem (75%), iestādes struktūrvienību kontaktinformāciju (47%) un sniegto pakalpojumu saņemšanas vietām (45%). Vismazāk jautājumu tiek saņemti par informāciju, kas saistīta ar pašu iedzīvotāju (20%) un par normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem (29%).

Apskatot veidus, kādos iestādes un pašvaldības sniedz atbildes uz jautājumiem, redzams, ka pārsvarā priekšroka tiek dota atbildēm, izmantojot e-pastu. Aptuveni puse aptaujāto atzina, ka parasti atbildes tiek sniegtas elektroniski, tomēr ir arī organizācijas, kurās atbildes var tikt sniegtas gan elektroniski, gan arī pa pastu – kā pieprasa klients (apm. 40%).

Apskatot valsts iestāžu un pašvaldību atbilžu uzkrāšanas organizēšanu iestādē, jāsecina, ka gandrīz puse aptaujāto pašvaldību jautājumus un atbildes uzkrāj turpmākajai atbilžu sniegšanai. To dara arī 65% valsts iestāžu. Lielākas atšķirības starp pašvaldībām un valsts iestādēm ir redzamas analizējot negatīvo atbildi, t.i., jautājumi un atbildes netiek uzkrāti - 48% pašvaldību nav šādas prakses, tas nozīmē, ka gandrīz katra otrā pašvaldība neuzkrāj iedzīvotāju jautājumus un atbildes, savukārt valsts iestādēm šī proporcija ir nedaudz mazāka – apmēram trešdaļa iestāžu ir atzīmējušas, ka neuzkrāj jautājumus un atbildes.

Analizējot informāciju par atbilžu publicēšanu iestāžu un pašvaldību mājas lapās secinām, ka pārsvarā gadījumu tas netiek darīts. Tikai 12% pašvaldību un 21% valsts iestāžu publicē iedzīvotājiem biežāk sniegtās atbildes savās mājas lapās sadaļā „Biežāk uzdotie jautājumi”, savukārt, apmēram 70% respondentu to nedara. Tas nozīmē, ka informācijas nepubliskošana apgrūtina gan iedzīvotājiem atrast sev nepieciešamo informāciju, gan arī apgrūtina iestādes darbiniekus, jo nākas atbildēt uz jautājumiem individuāli.

Ņemot vērā iegūto informāciju par valsts iestāžu un pašvaldību praksi jautājumu un atbilžu apvienošanā, jāteic, ka būtu nepieciešama vienota sistēma, kas dotu iespēju iedzīvotājiem vieglāk atrast atbildes un interesējošiem jautājumiem, kā arī atvieglotu iestāžu darbiniekiem nepieciešamību atbildēt katram iedzīvotājam individuāli.

Uz jautājumu: „Vai jūsu iestāde atbalsta vienotas, publiski pieejamas, bezmaksas uzdoto jautājumu un sniegto atbilžu sistēmas izveidi, kas tehniski nodrošinās visu iedzīvotāju uzdoto jautājumu un iestāžu sniegto atbilžu apkopošanu, uzkrāšanu un aktualizēšanu”,  75% iestāžu ir interese par šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Tajās iestādēs un pašvaldībās, kas neatbalsta šādas sistēmas ieviešanu, jau eksistē sava iekšējā procedūra atbilžu sniegšanai, kā arī tam ir atbilstoši tehniskie risinājumi.

Aptaujas „Valsts iestāžu un pašvaldību pieredze par ikdienā elektroniskā veidā iesniegtajiem iedzīvotāju jautājumiem, un to, kā tiek organizēta atbilžu sniegšana un biežāk sastopamo atbilžu publicēšana” rezultāti pieejami ŠEIT

Aptaujas „Iedzīvotāju aptauja par uzdotajiem jautājumiem valsts iestādēm un pašvaldībām” rezultāti pieejami ŠEIT